# Kakaradi Kali Sahasranama Stotram in English
Published: 2026-08-06
Category: Ma Kali
Category URL: https://tantrasadhana.app/blog/category/ma-kali
Meta Title: Kakaradi Kali Sahasranama Stotram in English
Tags: Tantra, Tantra Sadhana, Das Mahavidya, Ma Kali
Tag URLs: Tantra (https://tantrasadhana.app/blog/tag/tantra), Tantra Sadhana (https://tantrasadhana.app/blog/tag/tantra-sadhana), Das Mahavidya (https://tantrasadhana.app/blog/tag/das-mahavidya), Ma Kali (https://tantrasadhana.app/blog/tag/ma-kali)
URL: https://tantrasadhana.app/blog/kakaradi-kali-sahasranama-stotram-in-english
[_हिंदी में पढ़ें_](https://tantrasadhana.app/blog/kakaradi-kali-sahasranama-stotram-in-hindi)
## Ma Kali's Secret Hymn of ‘K’
Worshipping Ma Kali with the Kakaradi Sahasranama Stotram, a Hymn of Her 1000 Names
**In this article, you will read about:**
- What is the Kakaradi Kali Sahasranama Stotram, and Why Should You Know About It?
- Diving into the Kakaradi Kali Sahasranama Stotram - All Verses in English
- How to Start Worshipping Ma Kali
## What is the Kakaradi Kali Sahasranama Stotram?
This hymn comes from the Brihat Nil Tantra and the Gupta Sadhana Tantra. According to legend, it was not written by a poet but revealed during a deep dialogue between Lord Shiv and the Goddess Herself. Shiv describes these names as the most ‘Gupt’ (secret) treasure in the universe, so powerful that even the gods keep it under wraps.
**What’s inside?** \- ‘Kakaradi’ means ‘starting with the letter Ka.’
Each verse begins with one of the letters of the Devanagari alphabet, starting with ‘Ka’ and proceeding sequentially. This arrangement is not just poetic; it is a powerful mnemonic device, aiding in the precise recitation and memorisation of the Stotram.
Source: cogindia.art
The contents of the Stotram are a series of invocations, praises, and appeals to the Mother, highlighting her various aspects (like Her destructive power over ignorance, Her nurturing love for Her devotees, Her role as the dispeller of fear and the bestower of liberation).
The entire Stotram is divided into 3 parts:
- Part 1 tells us of its origin story in the form of a dialogue between Shiv and Parvati
- Part 2 is the Kali Sahasranama, the 1000 names of Ma Kali, each name starting with ‘Ka’
- Part 3 is the Phalashruti (result or fruits of listening)
## Benefits of Reciting, Listening, or Reading the Kali Sahasranama Regularly
- Regular recitation creates a protective shield against negative influences/events.
- Ma helps Her devotees overcome challenges in life and become fearless.
- The Stotram helps with inner transformation, burning away impurities (anger, greed, attachment, etc.), fostering peace and spiritual growth.
- Fulfilment of righteous desires.
- It’s a devotee’s path to liberation (breaking out of the cycle of birth and death).
Download Tantra Sadhana App
## Diving into the Kakaradi Kali Sahasranama Stotram — All Verses in English
**Download a PDF of the entire Stotram for later revisiting.**
Download PDF
### PART I — Origin Story — Dialogue Between Shiv-Parvati
kāl̤yāḥ medhāsāmrājyapradasahasranāmastotram
śrī gaṇeśāya namaḥ \|
kailāsaśikhare ramye nānādevagaṇāvṛte \|
nānāvṛkṣalatākīrṇe nānāpuṣpairalaṅkṛte \|\|1\|\|
caturmaṇḍalasaṃyukte śṛṅgāramaṇḍape sthite \|
samādhau saṃsthitaṃ śāntaṃ krīḍantaṃ yoginīpriyam \|\|2\|\|
tatra maunadharaṃ dṛṣṭvā devī pṛcchati śaṅkaram \|
devyuvāca \|
kiṃ tvayā japyate deva kiṃ tvayā smaryyate sadā \|\|3\|\|
sṛṣṭiḥ kutra vilīnāsti punaḥ kutra prajāyate \|
brahmāṇḍakāraṇaṃ yattat kimādyaṃ kāraṇaṃ mahat \|\|4\|\|
manorathamayī siddhistathā vāñchāmayī śiva \|
tṛtīyā kalpanāsiddhiḥ koṭisiddhīśvarātmakam \|\|5\|\|
śaktipātāṣṭadaśakaṃ carācarapurīgatiḥ \|
mahendrajālamindrādijālānāṃ racanā tathā \|\|6\|\|
aṇimādyaṣṭakaṃ deva parakāyapraveśanam \|
navīnasṛṣṭikaraṇaṃ samudraśoṣaṇaṃ tathā \|\|7\|\|
amāyāṃ candrasandarśo divā candraprakāśanam \|
candrāṣṭakaṃ cāṣṭadikṣu tathā sūryāṣṭakaṃ śiva \|\|8\|\|
jale jalamayatvaṃ ca vahnau vahnimayatvakam \|
brahma-viṣṇvādi-nirmāṇamindrāṇāṃ kāraṇaṃ kare \|\|9\|\|
pātālaguṭikā-yakṣa-vetālapañcakaṃ tathā \|
rasāyanaṃ tathā guptistathaiva cākhilāñjanam \|\|10\|\|
mahāmadhumatī siddhistathā padmāvatī śiva \|
tathā bhogavatī siddhiryāvatyaḥ santi siddhayaḥ \|\|11\|\|
kena mantreṇa tapasā kalau pāpasamākule .
āyuṣyaṃ puṇyarahite kathaṃ bhavati tadvada \|\|12\|\|
śrīśiva uvāca \|
vinā mantraṃ vinā stotraṃ vinaiva tapasā priye \|
vinā baliṃ vinā nyāsaṃ bhūtaśuddhiṃ vinā priye \|\|13\|\|
vinā dhyānaṃ vinā yantraṃ vinā pūjādinā priye \|
vinā kleśādibhirdevi dehaduḥkhādibhirvinā \|\|14\|\|
siddhirāśu bhavedyena tadevaṃ kathyate mayā \|
śūnye brahmaṇḍagole tu pañcāśacchūnyamadhyake \|\|15\|\|
pañcaśūnyasthitā tārā sarvānte kālikā sthitā \|
ananta-koṭi brahmāṇḍa rājadaṇḍāgrake śive \|\|16\|\|
sthāpya śūnyālayaṃ kṛtvā kṛṣṇavarṇaṃ vidhāya ca \|
mahānirguṇarūpā ca vācātītā parā kalā \|\|17\|\|
krīḍāyāṃ saṃsthitā devī śūnyarūpā prakalpayet \|
sṛṣṭerārambhakāryārthaṃ dṛṣṭā chāyā tayā yadā \|\|18\|\|
icchāśaktistu sā jātā tathā kālo vinirmitaḥ \|
pratibimbaṃ tatra dṛṣṭaṃ jātā jñānābhidhā tu sā \|\|19\|\|
idametatkiṃviśiṣṭaṃ jātaṃ vijñānakaṃ mudā \|
tadā kriyā'bhidhā jātā tadīcchāto maheśvari \|\|20\|\|
brahmāṇḍagole deveśi rājadaṇḍasthitaṃ ca yat \|
sā kriyā sthāpayāmāsa sva-svasthānakrameṇa ca \|\|21\|\|
tatraiva svecchayā devi sāmarasyaparāyaṇā \|
tadicchā kathyate devi yathāvadavadhāraya \|\|22\|\|
yugādisamaye devi śivaṃ paraguṇottamam \|
tadicchā nirguṇaṃ śāntaṃ saccidānandavigraham \|\|23\|\|
śāśvataṃ sundaraṃ śuddhaṃ sarvadevayutaṃ varam \|
ādināthaṃ guṇātītaṃ kālyā saṃyutamīśvaram \|\|24\|\|
viparītarataṃ devaṃ sāmarasyaparāyaṇam \|
pūjārthamāgataṃ deva-gandharvā'psarasāṃ gaṇam \|\|25\|\|
yakṣiṇīṃ kinnarīkanyāmurvaśyādyāṃ tilottamām \|
vīkṣya tanmāyayā prāha sundarī prāṇavallabhā \|\|26\|\|
trailokyasundarī prāṇasvāminī prāṇarañjinī \|
kimāgataṃ bhavatyā'dya mama bhāgyārṇavo mahān \|\|27\|\|
uktvā maunadharaṃ śambhuṃ pūjayantyapsarogaṇāḥ \|
apsarasa ūcuḥ \|
saṃsārāttāritaṃ deva tvayā viśvajanapriya \|\|28\|\|
sṛṣṭerārambhakāryyārthamudyukto'si mahāprabho \|
veśyākṛtyamidaṃ deva maṅgalārthapragāyanam \|\|29\|\|
prayāṇotsavakāle tu samārambhe pragāyanam \|
guṇādyārambhakāle hi varttate śivaśaṅkara \|\|30\|\|
indrāṇīkoṭayaḥ santi tasyāḥ prasavabindutaḥ \|
brahmāṇī vaiṣṇavī caiva māheśī koṭikoṭayaḥ \|\|31\|\|
tava sāmarasānanda darśanārthaṃ samudbhavāḥ \|
sañjātāścāgrato deva cāsmākaṃ saukhyasāgara \|\|32\|\|
ratiṃ hitvā kāminīnāṃ nā'nyat saukhyaṃ maheśvara \|
sā ratirdṛśyate'smābhirmahatsaukhyārthakārikā \|\|33\|\|
evametattu cāsmābhiḥ kartavyaṃ bhartṛṇā saha \|
evaṃ śrutvā mahādevo dhyānāvasthitamānasaḥ \|\|34\|\|
dhyānaṃ hitvā māyayā tu provāca kālikāṃ prati \|
kāli kāli ruṇḍamāle priye bhairavavādinī \|\|35\|\|
śivārūpadhare krūre ghoradraṃṣṭe bhayānake \|
trailokyasundarakarī sundaryyaḥ santi me'grataḥ \|\|36\|\|
sundarīvīkṣaṇaṃ karma kuru kāli priye śive \|
dhyānaṃ muñca mahādevi tā gacchanti gṛhaṃ prati \|\|37\|\|
tava rūpaṃ mahākāli mahākālapriyaṅkaram \|
etāsāṃ sundaraṃ rūpaṃ trailokyapriyakārakam \|\|38\|\|
evaṃ māyābhramāviṣṭo mahākālo vadanniti \|
iti kālavacaḥ śrutvā kālaṃ prāha ca kālikā \|\|39\|\|
māyayā''cchādya cātmānaṃ nijastrīrūpadhāriṇī \|
itaḥ prabhṛti strīmātraṃ bhaviṣyati yuge yuge \|\|40\|\|
vallyādyauṣadhayo devi divā vallīsvarūpatām \|
rātrau strīrūpamāsādya ratikeliḥ parasparam \|\|41\|\|
ajñānaṃ caiva sarveṣāṃ bhaviṣyati yuge yuge \|
evaṃ śāpaṃ ca datvā tu punaḥ provāca kālikā \|\|42\|\|
viparītaratiṃ kṛtvā cintayanti mananti ye \|
teṣāṃ varaṃ pradāsyāmi nityaṃ tatra vasāmyaham \|\|43\|\|
ityuktvā kālikā vidyā tatraivāntaradhīyata \|
triṃśat-trikharva-ṣaḍvṛnda-navatyarbudakoṭayaḥ \|\|44\|\|
darśanārthaṃ tapastepe sā vai kutra gatā priyā \|
mama prāṇapriyā devī hāhā prāṇapriye śive \|\|45\|\|
kiṃ karomi kva gacchāmi ityevaṃ bhramasaṅkulaḥ \|
tasyāḥ kālyā dayā jātā mama cintāparaḥ śivaḥ \|\|46\|\|
yantraprastārabuddhistu kālyā dattātisatvaram \|
yantrayāgaṃ tadārabhya pūrvaṃ cidghanagocarā \|\|47\|\|
śrīcakraṃ yantraprastāraracanābhyāsatatparaḥ \|
itastato bhramyamāṇastrailokyaṃ cakramadhyakam \|\|48\|\|
cakrapāradarśanārthaṃ koṭyarbudayugaṃ gatam \|
bhaktaprāṇapriyā devī mahāśrīcakranāyikā \|\|49\|\|
tatra bindau paraṃ rūpaṃ sundaraṃ sumanoharam \|
rūpaṃ jātaṃ maheśāni jāgrattripurasundari \|\|50\|\|
rūpaṃ dṛṣṭvā mahādevo rājarājeśvaro'bhavat \|
tasyāḥ kaṭākṣamātreṇa tasyā rūpadharaḥ śivaḥ \|\|51\|\|
vinā śṛṅgārasaṃyuktā tadā jātā maheśvarī \|
vinā kālyaṃśato devi jagatsthāvarajaṅgamam \|\|52\|\|
na śṛṅgāro na śaktitvaṃ kvāpi nāsti maheśvarī \|
sundaryyā prārthitā kālī tuṣṭā provāca kālikā \|\|53\|\|
sarvāsāṃ netrakeśeṣu mamāṃśo'tra bhaviṣyati \|
pūrvāvasthāsu deveśi mamāṃśastiṣṭhati priye \|\|54\|\|
sāvasthā taruṇākhyā tu tadante naiva tiṣṭhati \|
madbhaktānāṃ maheśāni sadā tiṣṭhati niścitam \|\|55\|\|
śaktistu kuṇṭhitā jātā tathā rūpaṃ na sundaram \|
cintāviṣṭā tu malinā jātā tatra ca sundarī \|\|56\|\|
kṣaṇaṃ sthitvā dhyānaparā kālī cintanatatparā \|
tadā kālī prasannā'bhūt kṣaṇārddhena maheśvarī \|\|57\|\|
varaṃ brūhi varaṃ brūhi varaṃ brūhīti sādaram \|
sundaryuvāca \|
mama siddhivaraṃ dehi varo'yaṃ prārthyate mayā \|\|58\|\|
tādṛgupāyaṃ kathaya yena śaktirbhaviṣyati \|
śrīkālyuvāca \|
mama nāmasāhasraṃ ca mayā pūrvaṃ vinirmitam \|\|59\|\|
matsvarūpaṃ kakārākhyaṃ medhāsāmrājyanāmakam \|
varadānābhidhaṃ nāma kṣaṇārddhādvaradāyakam \|\|\|60\|\|
tatpaṭhasva mahāmāye tava śaktirbhaviṣyati \|
tataḥ prabhṛti śrīvidyā tannāmapāṭhatatparā \|\|61\|\|
tadeva nāmasāhasraṃ sundarīśaktidāyakam \|\|
kathyate parayā bhaktyā sādhaye sumaheśvari \|\|62\|\|
madyermāṃsaistathā śukrairbahuraktairapi priye \|
tarpayet pūjayet kālīṃ viparītaratiṃ caret \|\|63\|\|
viparītaratau devi kālī tiṣṭhati nityaśaḥ \|
mādhvīkapuṣpaśukrānnamaithunādyā virāgiṇī \|\|64\|\|
vaiṣṇavī vyāpikā vidyā śmaśānavāsinī parā \|
vīrasādhanasantuṣṭā vīrāsphālananādinī \|\|65\|\|
śivābaliprahṛṣṭātmā śivārūpādyacaṇḍikā \|
kāmastotrapriyātyugramānasā kāmarūpiṇī \|\|66\|\|
brahmānandaparā śambhu maithunānandatoṣitā \|
yogīndrahṛdayāgārā divā niśi viparyayā \|\|67\|\|
kṣaṇaṃ tuṣṭā ca pratyakṣā dantamālājapapriyā \|
śayyāyāṃ cumbanāṅgaḥ san veśyāsaṅgaparāyaṇaḥ \|\|68\|\|
khaḍgahasto muktakeśo digambaravibhūṣitaḥ \|
paṭhennāmasahasrākhyaṃ medhāsāmrājyanāmakam \|\|69\|\|
yathā divyāmṛtairdevāḥ prasannā kṣaṇamātrataḥ \|
tathā'nena mahākālī prasannā pāṭhamātrataḥ \|\|70\|\|
kathyate nāmasāhasraṃ sāvadhānamanāḥ śṛṇu \|
sarvasāmrājyamedhākhyanāmasāhasrakasya ca \|\|71\|\|
mahākāla ṛṣiḥ prokta uṣṇikchandaḥ prakīrtitam \|
devatā dakṣiṇā kālī māyābījaṃ prakīrtitam \|\|72\|\|
hrūm̐ śaktiḥ kālikābījaṃ kīlakaṃ parikīrtitam \|
kālikā varadānādi-sveṣṭārthe viniyogataḥ \|\|73\|\|
kīlakena ṣaḍaṅgāni ṣaḍdīrghābījena kārayet \|
dhyānaṃ ca pūrvavatkṛtvā sādhayediṣṭasādhanam \|\|74\|\|
**oṃ asya śrīsarvasāmrājyamedhākālīsvarūpa-**
**kakārātmakasahasranāmastotramantrasya mahākāla-**
**ṛṣiruṣṇikchandaḥ, śrīdakṣiṇakālī devatā, hrīṃ bījam,**
**hrūm̐ śaktiḥ, krīṃ kīlakaṃ, kālīvaradānādisveṣṭārthe jape viniyogaḥ \|**
oṃ mahākāla ṛṣaye namaḥ śirasi \|
uṣṇikchandase namaḥ mukhe \|
śrī dakṣiṇakālīdevatāyai namaḥ hṛdaye \|
hrīṃ bījāya namaḥ guhye \|
hrūm̐ śaktaye namaḥ pādayoḥ \|
krīṃ kīlakāya namaḥ nābhau \|
viniyogāya namaḥ sarvāṅge \| iti ṛṣyādinyāsaḥ \|
oṃ krāṃ aṅguṣṭhābhyāṃ namaḥ \|
oṃ krīṃ tarjanībhyāṃ namaḥ \|
oṃ krūṃ madhyamābhyāṃ namaḥ \|
oṃ kraiṃ anāmikābhyāṃ namaḥ \|
oṃ krauṃ kaniṣṭhikābhyāṃ namaḥ \|
oṃ kraḥ karatalakarapṛṣṭhābhyāṃ namaḥ \| iti karāṅganyāsaḥ \|
oṃ krāṃ hṛdayāya namaḥ \|
oṃ krīṃ śirase svāhā \|
oṃ krūṃ śikhāyai vaṣaṭ \|
oṃ kraiṃ kavacāya huṃ \|
oṃ krauṃ netratrayāya vauṣaṭ \|
oṃ kraḥ astrāya phaṭ \| iti hṛdayādi ṣaḍaṅganyāsaḥ \|
atha dhyānam \|
oṃ karālavadanāṃ ghorāṃ muktakeśīṃ caturbhujām \|
kālikāṃ dakṣiṇāṃ divyāṃ muṇḍamālāvibhūṣitām \|\|
sadyaśchinnaśiraḥkhaḍgavāmordhvādhaḥkarāmbujām \|
abhayaṃ varadaṃ caiva dakṣiṇādhordhvapāṇikām \|\|
mahāmeghaprabhāṃ śyāmāṃ tathā caiva digambarām \|
kaṇṭhāvasaktamuṇḍālīgaladrudhiracarcitām \|\|
karṇāvataṃsatānītaśavayugmabhayānakām \|
ghoradaṃṣṭrākarālāsyāṃ pīnonnatapayodharām \|\|
śavānāṃ karasaṅghātaiḥ kṛtakāñcīṃ hasanmukhīm \|
sṛkkadvayagaladraktadhārāvisphuritānanām \|\|
ghorarūpāṃ mahāraudrīṃ śmaśānālayavāsinīm \|
danturāṃ dakṣiṇavyāpimuktalambakacoccayām \|\|
śavarūpamahādevahṛdayopari saṃsthitām \|
śivābhirghorarūpābhiścaturdikṣu samanvitām \|\|
mahākālena sārdhordhamupaviṣṭaratāturām \|
sukhaprasannavadanāṃ smerānanasaroruhām \|\|
evaṃ saṅcintayeddevīṃ śmaśānālayavāsinīm \|\|
Awaken Her Grace
### PART II — Kakaradi Kali Sahasranama Stotram
**atha sahasranāmastotra prārambhaḥ \|**
oṃ krīṃ kālī krūm̐ karālī ca kalyāṇī kamalā kalā \|
kalāvatī kalāḍhyā ca kalāpūjyā kalātmikā \|\|1\|\|
kalādṛṣṭā kalāpuṣṭā kalāmastā kalādharā \|
kalākoṭi kalābhāsā kalākoṭiprapūjitā \|\|2\|\|
kalākarmakalādhārā kalāpārā kalāgamā \|
kalādhārā kamalinī kakārā karuṇā kaviḥ \|\|3\|\|
kakāravarṇasarvāṅgī kalākoṭivibhūṣitā \|
kakārakoṭiguṇitā kalākoṭivibhūṣaṇā \|\|4\|\|
kakāravarṇahṛdayā kakāramanumaṇḍitā \|
kakāravarṇanilayā kākaśabdaparāyaṇā \|\|5\|\|
kakāravarṇamukuṭā kakāravarṇabhūṣaṇā \|
kakāravarṇarūpā ca kakaśabdaparāyaṇā \|\|6\|\|
kakavīrāsphālaratā kamalākarapūjitā \|
kamalākaranāthā ca kamalākararūpadhṛk \|\|7\|\|
kamalākarasiddhisthā kamalākarapāradā \|
kamalākaramadhyasthā kamalākaratoṣitā \|\|8\|\|
kathaṅkāraparālāpā kathaṅkāraparāyaṇā \|
kathaṅkārapadāntasthā kathaṅkārapadārthabhūḥ \|\|9\|\|
kamalākṣī kamalajā kamalākṣaprapūjitā \|
kamalākṣavarodyuktā kakārā karburākṣarā \|\|10\|\|
karatārā karacchinnā karaśyāmā karārṇavā \|
karapūjyā kararatā karadā karapūjitā \|\|11\|\|
karatoyā karāmarṣā karmanāśā karapriyā \|
karaprāṇā karakajā karakā karakāntarā \|\|12\|\|
karakācalarūpā ca karakācalaśobhinī \|
karakācalaputrī ca karakācalatoṣitā \|\|13\|\|
karakācalagehasthā karakācalarakṣiṇī \|
karakācalasammānyā karakācalakāriṇī \|\|14\|\|
karakācalavarṣāḍhyā karakācalarañjitā \|
karakācalakāntārā karakācalamālinī \|\|15\|\|
karakācalabhojyā ca karakācalarūpiṇī \|
karāmalakasaṃsthā ca karāmalakasiddhidā \|\|16\|\|
karāmalakasampūjyā karāmalakatāriṇī \|
karāmalakakālī ca karāmalakarocinī \|\|17\|\|
karāmalakamātā ca karāmalakasevinī \|
karāmalakabaddhyeyā karāmalakadāyinī \|\|18\|\|
kañjanetrā kañjagatiḥ kañjasthā kañjadhāriṇī \|
kañjamālāpriyakarī kañjarūpā ca kañjanā \|\|19\|\|
kañjajātiḥ kañjagatiḥ kañjahomaparāyaṇā \|
kañjamaṇḍalamadhyasthā kañjābharaṇabhūṣitā \|\|20\|\|
kañjasammānaniratā kañjotpattiparāyaṇā \|
kañjarāśisamākārā kañjāraṇyanivāsinī \|\|21\|\|
karañjavṛkṣamadhyasthā karañjavṛkṣavāsinī \|
karañjaphalabhūṣāḍhyā karañjāraṇyavāsinī \|\|22\|\|
karañjamālābharaṇā karavālaparāyaṇā \|
karavālaprahṛṣṭātmā karavālapriyā gatiḥ \|\|23\|\|
karavālapriyā kanyā karavālavihāriṇī \|
karavālamayī karmā karavālapriyaṅkarī \|\|24\|\|
kabandhamālābharaṇā kabandharāśimadhyagā \|
kabandhakūṭasaṃsthānā kabandhānantabhūṣaṇā \|\|25\|\|
kabandhanādasantuṣṭā kabandhāsanadhāriṇī \|
kabandhagṛhamadhyasthā kabandhavanavāsinī \|\|26\|\|
kabandhakāñcīkaraṇī kabandharāśibhūṣaṇā \|
kabandhamālājayadā kabandhadehavāsinī \|\|27\|\|
kabandhāsanamānyā ca kapālākalpadhāriṇī \|
kapālamālāmadhyasthā kapālavratatoṣitā \|\|28\|\|
kapāladīpasantuṣṭā kapāladīparūpiṇī \|
kapāladīpavaradā kapālakajjalasthitā \|\|29\|\|
kapālamālājayadā kapālajapatoṣiṇī \|
kapālasiddhisaṃhṛṣṭā kapālabhojanodyatā \|\|30\|\|
kapālavratasaṃsthānā kapālakamalālayā \|
kavitvāmṛtasārā ca kavitvāmṛtasāgarā \|\|31\|\|
kavitvasiddhisaṃhṛṣṭā kavitvādānakāriṇī \|
kavipṛjyā kavigatiḥ kavirūpā kavipriyā \|\|32\|\|
kavibrahmānandarūpā kavitvavratatoṣitā \|
kavimānasasaṃsthānā kavivāñchāprapūriṇī \|\|33\|\|
kavikaṇṭhasthitā kaṃ hrīṃ kaṃkaṃkaṃ kavipūrtidā \|
kajjalā kajjalādānamānasā kajjalapriyā \|\|34\|\|
kapālakajjalasamā kajjaleśaprapūjitā \|
kajjalārṇavamadhyasthā kajjalānandarūpiṇī \|\|35\|\|
kajjalapriyasantuṣṭā kajjalapriyatoṣiṇī \|
kapālamālābharaṇā kapālakarabhūṣaṇā \|\|36\|\|
kapālakarabhūṣāḍhyā kapālacakramaṇḍitā \|
kapālakoṭinilayā kapāladurgakāriṇī \|\|37\|\|
kapālagirisaṃsthānā kapālacakravāsinī \|
kapālapātrasantuṣṭā kapālārghyaparāyaṇā \|\|38\|\|
kapālārghyapriyaprāṇā kapālārghyavarapradā \|
kapālacakrarūpā ca kapālarūpamātragā \|\|39\|\|
kadalī kadalīrūpā kadalīvanavāsinī \|
kadalīpuṣpasamprītā kadalīphalamānasā \|\|40\|\|
kadalīhomasantuṣṭā kadalīdarśanodyatā \|
kadalīgarbhamadhyasthā kadalīvanasundarī \|\|41\|\|
kadambapuṣpanilayā kadambavanamadhyagā \|
kadambakusumāmodā kadambavanatoṣiṇī \|\|42\|\|
kadambapuṣpasampūjyā kadambapuṣpahomadā \|
kadambapuṣpamadhyasthā kadambaphalabhojinī \|\|43\|\|
kadambakānanāntaḥsthā kadambācalavāsinī \|
kacchapā kacchapārādhyā kacchapāsanasaṃsthitā \|\|44\|\|
karṇapūrā karṇanāsā karṇāḍhyā kālabhairavī \|
kalaprītā kalahadā kalahā kalahāturā \|\|45\|\|
karṇayakṣī karṇavārtā kathinī karṇasundarī \|
karṇapiśācinī karṇamañjarī kavikakṣadā \|\|46\|\|
kavikakṣāvirūpāḍhyā kavikakṣasvarūpiṇī \|
kastūrīmṛgasaṃsthānā kastūrīmṛgarūpiṇī \|\|47\|\|
kastūrīmṛgasantoṣā kastūrīmṛgamadhyagā \|
kastūrīrasanīlāṅgī kastūrīgandhatoṣitā \|\|48\|\|
kastūrīpūjakaprāṇā kastūrīpūjakapriyā \|
kastūrīpremasantuṣṭā kastūrīprāṇadhāriṇī \|\|49\|\|
kastūrīpūjakānandā kastūrīgandharūpiṇī \|
kastūrīmālikārūpā kastūrībhojanapriyā \|\|50\|\|
kastūrītilakānandā kastūrītilakapriyā \|
kastūrīhomasantuṣṭā kastūrītarpaṇodyatā \|\|51\|\|
kastūrīmārjanodyuktā kastūrīcakrapūjitā \|
kastūrīpuṣpasampūjyā kastūrīcarvaṇodyatā \|\|52\|\|
kastūrīgarbhamadhyasthā kastūrīvastradhāriṇī \|
kastūrīkāmodaratā kastūrīvanavāsinī \|\|53\|\|
kastūrīvanasaṃrakṣā kastūrīpremadhāriṇī \|
kastūrīśaktinilayā kastūrīśaktikuṇḍagā \|\|54\|\|
kastūrīkuṇḍasaṃsnātā kastūrīkuṇḍamajjanā \|
kastūrījīvasantuṣṭā kastūrījīvadhāriṇī \|\|55\|\|
kastūrīparamāmodā kastūrījīvanakṣamā \|
kastūrījātibhāvasthā kastūrīgandhacumbanā \|\|56\|\|
kasatūrīgandhasaṃśobhāvirājitakapālabhūḥ \|
kastūrīmadanāntaḥsthā kastūrīmadaharṣadā \|\|57\|\|
kastūrīkavitānāḍhyā kastūrīgṛhamadhyagā \|
kastūrīsparśakaprāṇā kastūrīvindakāntakā \|\|58\|\|
kastūryyāmodarasikā kastūrīkrīḍanodyatā \|
kastūrīdānaniratā kastūrīvaradāyinī \|\|59\|\|
kastūrīsthāpanāsaktā kastūrīsthānarañjinī \|
kastūrīkuśalapraśnā kastūrīstutivanditā \|\|60\|\|
kastūrīvandakārādhyā kastūrīsthānavāsinī \|
kaharūpā kahāḍhyā ca kahānandā kahātmabhūḥ \|\|61\|\|
kahapūjyā kahākhyā ca kahaheyā kahātmikā \|
kahamālākaṇṭhabhūṣā kahamantrajapodyatā \|\|62\|\|
kahanāmasmṛtiparā kahanāmaparāyaṇā \|
kahaparāyaṇaratā kahadevī kaheśvarī \|\|63\|\|
kahahetu kahānandā kahanādaparāyaṇā \|
kahamātā kahāntaḥsthā kahamantrā kaheśvarī \|\|64\|\|
kahajñeyā kahārādhyā kahadhyānaparāyaṇā \|
kahatantrā kahakahā kahacaryyāparāyaṇā \|\|65\|\|
kahācārā kahagatiḥ kahatāṇḍavakāriṇī \|
kahāraṇyā kaharatiḥ kahaśaktiparāyaṇā \|\|66\|\|
kaharājyanatā karmasākṣiṇī karmasundarī \|
karmavidyā karmagatiḥ karmatantraparāyaṇā \|\|67\|\|
karmamātrā karmagātrā karmadharmaparāyaṇā \|
karmarekhānāśakartrī karmarekhāvinodinī \|\|68\|\|
karmarekhāmohakarī karmakīrtiparāyaṇā \|
karmavidyā karmasārā karmādhārā ca karmabhūḥ \|\|69\|\|
karmakārī karmahārī karmakautukasundarī \|
karmakālī karmatārā karmacchinnā ca karmadā \|\|70\|\|
karmacāṇḍālinī karmavedamātā ca karmabhūḥ \|
karmakāṇḍaratānantā karmakāṇḍānumānitā \|\|71\|\|
karmakāṇḍaparīṇāhā kamaṭhī kamaṭhākṛtiḥ \|
kamaṭhārādhyahṛdayā kamaṭhākaṇṭhasundarī \|\|72\|\|
kamaṭhāsanasaṃsevyā kamaṭhī karmatatparā \|
karuṇākarakāntā ca karuṇākaravanditā \|\|73\|\|
kaṭhorā karamālā ca kaṭhorakucadhāriṇī \|
kapardinī kapaṭinī kaṭhinā kaṅkabhūṣaṇā \|\|74\|\|
karabhorūḥ kaṭhinadā karabhā karabhālayā \|
kalabhāṣāmayī kalpā kalpanā kalpadāyinī \|\|75\|\|
kamalasthā kalāmālā kamalāsyā kkaṇatprabhā \|
kakudminī kaṣṭavatī karaṇīyakathārcitā \|\|76\|\|
kacārcitā kacatanuḥ kacasundaradhāriṇī \|
kaṭhorakucasaṃlagnā kaṭisūtravirājitā \|\|77\|\|
karṇamakṣapriyā kandā kathākandagatiḥ kaliḥ \|
kalighnī kalidūtī ca kavināyaka-pūjitā \|\|78\|\|
kaṇakakṣāniyantrī ca kaścitkavivarārcitā \|
kartrī ca kartṛkā bhūṣākāriṇī karṇaśatrupā \|\|79\|\|
karaṇeśī karaṇapā kalavācā kalānidhiḥ \|
kalanā kalanādhārā kalanā kārikā karā \|\|80\|\|
kalageyā karkarāśiḥ karkarāśi-prapūjitā \|
kanyārāśiḥ kanyakā ca kanyakāpriyabhāṣiṇī \|\|81\|\|
kanyakādānasantuṣṭā kanyakādānatoṣiṇī \|
kanyādānakarānandā kanyādānagraheṣṭadā \|\|82\|\|
karṣaṇā kakṣadahanā kāmitā kamalāsanā \|
karamālānandakartrī karamālāprapoṣitā \|\|83\|\|
karamālāśayānandā karamālāsamāgamā \|
karamālāsiddhidātrī karamālākarapriyā \|\|84\|\|
karapriyā kararatā karadānaparāyaṇā \|
kalānandā kaligatiḥ kalipūjyā kaliprasūḥ \|\|85\|\|
kalanādaninādasthā kalanādavarapradā \|
kalanādasamājasthā kaholā ca kaholadā \|\|86\|\|
kaholagehamadhyasthā kaholavaradāyinī \|
kaholakavitādhārā kaholaṛṣimānitā \|\|87\|\|
kaholamānasārādhyā kaholavākyakāriṇī \|
kartṛrūpā kartṛmayī kartṛmātā ca kartarī \|\|88\|\|
kanīyā kanakārādhyā kanīnakamayī tathā \|
kanīyānandanilayā kanakānandatoṣitā \|\|89\|\|
kanīyakakarākāṣṭhā kathārṇavakarī karī \|
karigamyā karigatiḥ karidhvajaparāyaṇā \|\|90\|\|
karināthapriyākaṇṭhā kathānakapratoṣitā \|
kamanīyā kamanakā kamanīyavibhūṣaṇā \|\|91\|\|
kamanīyasamājasthā kamanīyavratapriyā \|
kamanīyaguṇārādhyā kapilā kapileśvarī \|\|92\|\|
kapilārādhyahṛdayā kapilāpriyavādinī \|
kahacakramantravarṇā kahacakraprasūnakā \|\|93\|\|
kaeīlahrīṃsvarūpā ca kaeīlahrīṃvarapradā \|
kaeīlahrīṃsiddhidātrī kaeīlahrīṃsvarūpiṇī \|\|94\|\|
kaeīlahrīṃmantravarṇā kaeīlahrīṃprasūkalā \|
kavargā ca kapāṭasthā kapāṭodghāṭanakṣamā \|\|95\|\|
kaṅkālī ca kapālī ca kaṅkālapriyabhāṣiṇī \|
kaṅkālabhairavārādhyā kaṅkālamānasaṃsthitā \|\|96\|\|
kaṅkālamohaniratā kaṅkālamohadāyinī \|
kaluṣaghnī kaluṣahā kaluṣārtivināśinī \|\|97\|\|
kalipuṣpā kalādānā kaśipuḥ kaśyapārcitā \|
kaśyapā kaśyapārādhyā kalipūrṇakalevarā \|\|98\|\|
kaleśvarakarī kāñcī kavargā ca karālakā \|
karālabhairavārādhyā karālabhairaveśvarī \|\|99\|\|
karālā kalanādhārā kapardīśavarapradā \|
kapardīśapremalatā kapardimālikāyutā \|\|100\|\|
kapardijapamālāḍhyā karavīraprasūnadā \|
karavīrapriyaprāṇā karavīraprapūjitā \|\|101\|\|
karṇikārasamākārā karṇikāraprapūjitā \|
kariṣāgnisthitā karṣā karṣamātrasuvarṇadā \|\|102\|\|
kalaśā kalaśārādhyā kaṣāyā karigānadā \|
kapilā kalakaṇṭhī ca kalikalpalatā matā \|\|103\|\|
kalpalatā kalpamātā kalpakārī ca kalpabhūḥ \|
karpūrāmodarucirā karpūrāmodadhāriṇī \|\|104\|\|
karpūramālābharaṇā karpūravāsapūrtidā \|
karpūramālājayadā karpūrārṇavamadhyagā \|\|105\|\|
karpūratarpaṇaratā kaṭakāmbaradhāriṇī \|
kapaṭeśvavarasampūjyā kapaṭeśvararūpiṇī \|\|106\|\|
kaṭuḥ kapidhvajārādhyā kalāpapuṣpadhāriṇī \|
kalāpapuṣparucirā kalāpapuṣpapūjitā \|\|107\|\|
krakacā krakacārādhyā kathambrūmā karālatā \|
kathaṅkāravinirmuktā kālī kālakriyā kratuḥ \|\|108\|\|
kāminī kāminīpūjyā kāminīpuṣpadhāriṇī \|
kāminīpuṣpanilayā kāminīpuṣpapūrṇimā \|\|109\|\|
kāminīpuṣpapūjārhā kāminīpuṣpabhūṣaṇā \|
kāminīpuṣpatilakā kāminīkuṇḍacumbanā \|\|110\|\|
kāminīyogasantuṣṭā kāminīyogabhogadā \|
kāminīkuṇḍasammagnā kāminīkuṇḍamadhyagā \|\|111\|\|
kāminīmānasārādhyā kāminīmānatoṣitā \|
kāminīmānasañcārā kālikā kālakālikā \|\|112\|\|
kāmā ca kāmadevī ca kāmeśī kāmasambhavā \|
kāmabhāvā kāmaratā kāmārtā kāmamañjarī \|\|113\|\|
kāmamañjīraraṇitā kāmadevapriyāntarā \|
kāmakālī kāmakalā kālikā kamalārcitā \|\|114\|\|
kādikā kamalā kālī kālānalasamaprabhā \|
kalpāntadahanā kāntā kāntārapriyavāsinī \|\|115\|\|
kālapūjyā kālaratā kālamātā ca kālinī \|
kālavīrā kālaghorā kālasiddhā ca kāladā \|\|116\|\|
kālañjanasamākārā kālañjaranivāsinī \|
kālaṛddhiḥ kālavṛddhiḥ kārāgṛhavimocinī \|\|117\|\|
kādividyā kādimātā kādisthā kādisundarī \|
kāśī kāñcī ca kāñcīśā kāśīśavaradāyinī \|\|118\|\|
krāṃ bījā caiva krīṃ bījā hṛdayāya namassmṛtā \|
kāmyā kāmyagatiḥ kāmyasiddhidātrī ca kāmabhūḥ \|\|119\|\|
kāmākhyā kāmarūpā ca kāmacāpavimocinī \|
kāmadevakalārāmā kāmadevakalālayā \|\|120\|\|
kāmarātriḥ kāmadātrī kāntārācalavāsinī \|
kāmarūpā kālagatiḥ kāmayogaparāyaṇā \|\|121\|\|
kāmasammardanaratā kāmagehavikāsinī \|
kālabhairavabhāryā ca kālabhairavakāminī \|\|122\|\|
kālabhairavayogasthā kālabhairavabhogadā \|
kāmadhenuḥ kāmadogdhrī kāmamātā ca kāntidā \|\|123\|\|
kāmukā kāmukārādhyā kāmukānandavarddhinī \|
kārttavīryyā kārttikeyā kārttikeyaprapūjitā \|\|124\|\|
kāryyā kāraṇadā kāryyakāriṇī kāraṇāntarā \|
kāntigamyā kāntimayī kātyā kātyāyanī ca kā \|\|125\|\|
kāmasārā ca kāśmīrā kāśmīrācāratatparā \|
kāmarūpācāraratā kāmarūpapriyaṃvadā \|\|126\|\|
kāmarūpācārasiddhiḥ kāmarūpamanomayī \|
kārttikī kārttikārādhyā kāñcanāraprasūnabhūḥ \|\|127\|\|
kāñcanāraprasūnābhā kāñcanāraprapūjitā \|
kāñcarūpā kāñcabhūmiḥ kāṃsyapātraprabhojinī \|\|128\|\|
kāṃsyadhvanimayī kāmasundarī kāmacumbanā \|
kāśapuṣpapratīkāśā kāmadrumasamāgamā \|\|129\|\|
kāmapuṣpā kāmabhūmiḥ kāmapūjyā ca kāmadā \|
kāmadehā kāmagehā kāmabījaparāyaṇā \|\|130\|\|
kāmadhvajasamārūḍhā kāmadhvajasamāsthitā \|
kāśyapī kāśyapārādhyā kāśyapānandadāyinī \|\|131\|\|
kālindījalasaṅkāśā kālindījalapūjitā \|
kādevapūjāniratā kādevaparamārthadā \|\|132\|\|
karmaṇā karmaṇākārā kāmakarmaṇakāriṇī \|
kārmmaṇatroṭanakarī kākinī kāraṇāhvayā \|\|133\|\|
kāvyāmṛtā ca kāliṅgā kāliṅgamardanodyatā \|
kālāgaruvibhūṣāḍhyā kālāgaruvibhūtidā \|\|134\|\|
kālāgarusugandhā ca kālāgarupratarpaṇā \|
kāverīnīrasamprītā kāverītīravāsinī \|\|135\|\|
kālacakrabhramākārā kālacakranivāsinī \|
kānanā kānanādhārā kāruḥ kāruṇikāmayī \|\|136\|\|
kāmpilyavāsinī kāṣṭhā kāmapatnī ca kāmabhūḥ \|
kādambarīpānaratā tathā kādambarīkalā \|\|137\|\|
kāmavandyā ca kāmeśī kāmarājaprapūjitā \|
kāmarājeśvarīvidyā kāmakautukasundarī \|\|138\|\|
kāmbojajā kāñchinadā kāṃsyakāñcanakāriṇī \|
kāñcanādrisamākārā kāñcanādripradānadā \|\|139\|\|
kāmakīrtiḥ kāmakeśī kārikā kāntarāśrayā \|
kāmabhedī ca kāmārtināśinī kāmabhūmikā \|\|140\|\|
kālānalāśinī kāvyavanitā kāmarūpiṇī \|
kāyasthā kāmasandīptiḥ kāvyadā kālasundarī \|\|141\|\|
kāmeśī kāraṇavarā kāmeśīpūjanodyatā \|
kāñcī-nūpurabhūṣāḍhyā-kuṅkumābharaṇānvitā \|\|142\|\|
kālacakrā kālagatiḥ kālacakrāmanobhavā \|
kundamadhyā kundapuṣpā kundapuṣpapriyā kujā \|\|143\|\|
kujamātā kujārādhyā kuṭhāravaradhāriṇī \|
kuñcarasthā kuśaratā kuśeśayavilocanā \|\|144\|\|
kumaṭhī kurarī kudrā kuraṅgī kuṭajāśrayā \|
kumbhīnasavibhūṣā ca kumbhīnasavadhodyatā \|\|145\|\|
kumbhakarṇamanollāsā kulacūḍāmaṇiḥ kulā \|
kulālagṛhakanyā ca kulacūḍāmaṇipriyā \|\|146\|\|
kulapūjyā kulārādhyā kulapūjāparāyaṇā \|
kulabhūṣā tathā kukṣiḥ kurarīgaṇasevitā \|\|147\|\|
kulapuṣpā kularatā kulapuṣpaparāyaṇā \|
kulavastrā kulārādhyā kulakuṇḍasamaprabhā \|\|148\|\|
kulakuṇḍasamollāsā kuṇḍapuṣpaparāyaṇā \|
kuṇḍapuṣpaprasannāsyā kuṇḍagolodbhavātmikā \|\|149\|\|
kuṇḍagolodbhavādhārā kuṇḍagolamayī kuhūḥ \|
kuṇḍagolapriyaprāṇā kuṇḍagolaprapūjitā \|\|150\|\|
kuṇḍagolamanollāsā kuṇḍagolabalapradā \|
kuṇḍadevaratā kruddhā kulasiddhikarā parā \|\|151\|\|
kulakuṇḍasamākārā kulakuṇḍasamānabhūḥ \|
kuṇḍasiddhiḥ kuṇḍaṛddhiḥ kumārīpūjanodyatā \|\|152\|\|
kumārīpūjakaprāṇā kumārīpūjakālayā \|
kumārīkāmasantuṣṭā kumārīpūjanotsukā \|\|153\|\|
kumārīvratasantuṣṭā kumārīrūpadhāriṇī \|
kumārībhojanaprītā kumārī ca kumāradā \|\|154\|\|
kumāramātā kuladā kulayoniḥ kuleśvarī \|
kulaliṅgā kulānandā kularamyā kutarkadhṛk \|\|155\|\|
kuntī ca kulakāntā ca kulamārgaparāyaṇā \|
kullā ca kurukullā ca kullukā kulakāmadā \|\|156\|\|
kuliśāṅgī kubjikā ca kubjikānandavarddhinī \|
kulīnā kuñjaragatiḥ kuñjareśvaragāminī \|\|157\|\|
kulapālī kulavatī tathaiva kuladīpikā \|
kulayogeśvarī kuṇḍā kuṅkumāruṇavigrahā \|\|158\|\|
kuṅkumānandasantoṣā kuṅkumārṇavavāsinī \|
kusumā kusumaprītā kulabhūḥ kulasundarī \|\|159\|\|
kumudvatī kumudinī kuśalā kulaṭālayā \|
kulaṭālayamadhyasthā kulaṭāsaṅgatoṣitā \|\|160\|\|
kulaṭābhavanodyuktā kuśāvartā kulārṇavā \|
kulārṇavācāraratā kuṇḍalī kuṇḍalākṛtiḥ \|\|161\|\|
kumatiśca kulaśreṣṭhā kulacakraparāyaṇā \|
kūṭasthā kūṭadṛṣṭiśca kuntalā kuntalākṛtiḥ \|\|162\|\|
kuśalākṛtirūpā ca kūrcabījadharā ca kūḥ \|
kuṃ kuṃ kuṃ kuṃ śabdaratā krūṃ krūṃ krūṃ krūṃ parāyaṇā \|\|163\|\|
kuṃ kuṃ kuṃ śabdanilayā kukkurālayavāsinī \|
kukkurāsaṅgasaṃyuktā kukkurānantavigrahā \|\|164\|\|
kūrcārambhā kūrcabījā kūrcajāpaparāyaṇā \|
kulinī kulasaṃsthānā kūrcakaṇṭhaparāgatiḥ \|\|165\|\|
kūrcavīṇābhāladeśā kūrcamastakabhūṣitā \|
kulavṛkṣagatā kūrmā kūrmācalanivāsinī \|\|166\|\|
kulabinduḥ kulaśivā kulaśaktiparāyaṇā \|
kulabindumaṇiprakhyā kuṅkumadrumavāsinī \|\|167\|\|
kucamardanasantuṣṭā kucajāpaparāyaṇā \|
kucasparśanasantuṣṭā kucāliṅganaharṣadā \|\|168\|\|
kumatighnī kuberārcyā kucabhūḥ kulanāyikā \|
kugāyanā kucadharā kumātā kundadantinī \|\|169\|\|
kugeyā kuharābhāsā kugeyā kughnadāribhā \|
kīrtiḥ kirātinī klinnā kinnarā kinnarīkriyā \|\|170\|\|
krīṅkārā krīñjapāsaktā krīṃ hūm̐ strīṃ mantrarūpiṇī \|
kirmīritadṛśāpāṅgī kiśorī ca kirīṭinī \|\|171\|\|
kīṭabhāṣā kīṭayoniḥ kīṭamātā ca kīṭadā \|
kiṃśukā kīrabhāṣā ca kriyāsārā kriyāvatī \|\|172\|\|
kīṃkīṃśabdaparā klāṃ klīṃ klūm̐ klaiṃ klauṃ mantrarūpiṇī \|
kām̐ kīṃ kūm̐ kaiṃ svarūpā ca kaḥ phaṭ mantrasvarūpiṇī \|\|173\|\|
ketakībhūṣaṇānandā ketakībharaṇānvitā \|
kaikadā keśinī keśī keśīsūdanatatparā \|\|174\|\|
keśarūpā keśamuktā kaikeyī kauśikī tathā \|
kairavā kairavāhlādā keśarā keturūpiṇī \|\|175\|\|
keśavārādhyahṛdayā keśavāsaktamānasā \|
klaibyavināśinī klaiṃ ca klaiṃ bījajapatoṣitā \|\|176\|\|
kauśalyā kośalākṣī ca kośā ca komalā tathā \|
kolāpuranivāsā ca kolāsuravināśinī \|\|177\|\|
koṭirūpā koṭiratā krodhinī krodharūpiṇī \|
kekā ca kokilā koṭiḥ koṭimantraparāyaṇā \|\|178\|\|
koṭyānantamantrayuktā kairūpā keralāśrayā \|
keralācāranipuṇā keralendragṛhasthitā \|\|179\|\|
kedārāśramasaṃsthā ca kedāreśvarapūjitā \|
krodharūpā krodhapadā krodhamātā ca kauśikī \|\|180\|\|
kodaṇḍadhāriṇī krauñcā kauśalyā kaulamārgagā \|
kaulinī kaulikārādhyā kaulikāgāravāsinī \|\|181\|\|
kautukī kaumudī kaulā kumārī kauravārcitā \|
kauṇḍinyā kauśikī krodhā jvālābhāsurarūpiṇī \|\|182\|\|
koṭikālānalajvālā koṭimārttaṇḍavigrahā \|
kṛttikā kṛṣṇavarṇā ca kṛṣṇā kṛtyā kriyāturā \|\|183\|\|
kṛśāṅgī kṛtakṛtyā ca kraḥ phaṭsvāhāsvarūpiṇī \|
krauṃ krauṃ hūm̐ phaṭmantravarṇā \|
krāṃ hrīṃ hrūm̐ phaṭsvarūpiṇī \|\|184\|\|
krīṃkrīṃhrīṃhrīṃ tathā hrūm̐ hūm̐phaṭsvāhāmantrarūpiṇī \|
iti śrīsarvasāmrājyamedhānāma sahasrakam \|\|185\|\|
Worship the Das Mahavidyas
**PART III — Phalashruti (Fruits of Listening)**
sundarīśaktidānākhyaṃ svarūpārbhidhameva ca \|
kathitaṃ dakṣiṇākālyāḥ sundaryai prītiyogataḥ \|\|1\|\|
varadānaprasaṅgena rahasyamapi darśitam \|
gopanīyaṃ sadā bhaktyā paṭhanīyaṃ parātparam \|\|2\|\|
prātarmadhyāhnakāle ca madhyārddharātrayorapi \|
yajñakāle japānte ca paṭhanīyaṃ viśeṣataḥ \|\|3\|\|
yaḥ paṭhet sādhako dhīraḥ kālīrūpo hi varṣataḥ \|
paṭhedvā pāṭhayedvāpi śṛṇoti śrāvayedapi \|\|4\|\|
vācakaṃ toṣayedvāpi sa bhavet kālikātanuḥ \|
sahelaṃ vā salīlaṃ vā yaścainaṃ mānavaḥ paṭhet \|\|5\|\|
sarvaduḥkhavinirmuktastrailokyavijayī kaviḥ \|
mṛtavandhyā kākavandhyā kanyāvandhyā ca vandhyakā \|\|6\|\|
puṣpavandhyā śūlavandhyā śṛṇuyāt stotramuttamam \|
sarvasiddhipradātāraṃ satkaviṃ cirajīvinam \|\|7\|\|
pāṇḍityakīrtisaṃyuktaṃ labhate nātra saṃśayaḥ \|
yaṃ yaṃ kāmamupaskṛtya kālīṃ dhyātvā japetstavam \|\|8\|\|
taṃ taṃ kāmaṃ kare kṛtvā mantrī bhavati nā'nyathā \|
yonipuṣpairliṅgapuṣpaiḥ kuṇḍagolodbhavairapi \|\|9\|\|
saṃyogāmṛtapuṣpaiśca vastradevīprasūnakaiḥ \|
kālipuṣpaiḥ pīṭhatoyairyonikṣālanatoyakaiḥ \|\|10\|\|
kastūrīkuṅkumairdevīṃ nakhakālāgarukramāt \|
aṣṭagandhairdhūpadīparyavayāvakasaṃyutaiḥ \|\|11\|\|
raktacandanasindūrairmatsyamāṃsādibhūṣaṇaiḥ \|
madhubhiḥ pāyasaiḥ kṣīraiḥ śodhitaiḥ śoṇitairapi \|\|12\|\|
mahopacārai raktaiśca naivedyaiḥ surasānvitaiḥ \|
pūjayitvā mahākālīṃ mahākālena lālitām \|\|13\|\|
vidyārājñīṃ kullukāñca japtvā stotraṃ japecchive \|
kālībhaktastvekacittaḥ sindūratilakānvitaḥ \|\|14\|\|
tāmbūlapūritamukho muktakeśo digambaraḥ \|
śavayonisthito vīraḥ śmaśānasuratānvitaḥ \|\|15\|\|
śūnyālaye bindupīṭhe puṣpākīrṇe śivānane \|
śayanotthaprabhuñjānaḥ kālīdarśanamāpnuyāt \|\|16\|\|
tatra yadyatkṛtaṃ karma tadanantaphalaṃ bhavet \|
aiśvarye kamalā sākṣāt siddhau śrīkālikāmbikā \|\|17\|\|
kavitve tāriṇītulyaḥ saundarye sundarīsamaḥ \|
sindhorddhārāsamaḥ kārye śrutau śrutidharastathā \|\|18\|\|
vajrāstramiva durdharṣastrailokyavijayāstrabhṛt \|
śatruhantā kāvyakartā bhavecchivasamaḥ kalau \|\|19\|\|
digvidikcandrakartā ca divārātriviparyyayī \|
mahādevasamo yogī trailokyastambhakaḥ kṣaṇāt \|\|20\|\|
gānena tumburuḥ sākṣāddāne karṇasamo bhavet \|
gajā'śvarathapattīnāmastrāṇāmadhipaḥ kṛtī \|\|21\|\|
āyuṣyeṣu bhuśuṇḍī ca jarāpalitanāśakaḥ \|
varṣaṣoḍaśavān bhūyāt sarvakāle maheśvarī \|\|22\|\|
brahmāṇḍagole deveśi na tasya durlabhaṃ kvacit \|
sarvaṃ hastagataṃ bhūyānnātra kāryyā vicāraṇā \|\|23\|\|
kulapuṣpayutaṃ dṛṣṭvā tatra kālīṃ vicintya ca \|
vidyārājñīṃ tu sampūjya paṭhennāmasahasrakam \|\|24\|\|
manorathamayī siddhistasya haste sadā bhavet \|
paradārān samāliṅgaya sampūjya parameśvarīm \|\|25\|\|
hastāhastikayā yogaṃ kṛtvā japtvā stavaṃ paṭhet \|
yoniṃ vīkṣya japet stotraṃ kuberādadhiko bhavet \|\|26\|\|
kuṇḍagolodbhavaṃ gṛhyavarṇāktaṃ homayenniśi \|
pitṛbhūmau maheśāni vidhirekhāṃ pramārjayet \|\|27\|\|
taruṇīṃ sundarīṃ ramyāṃ cañcalāṃ kāmagarvitām \|
samānīya prayatnena saṃśodhya nyāsayogataḥ \|\|28\|\|
prasūnamañce saṃsthāpya pṛthivīṃ vaśamānayet \|
mūlacakraṃ tu sambhāvya devyāścaraṇasaṃyutam \|\|29\|\|
sammūjya parameśānīṃ saṅkalpya tu maheśvari \|
japtvā stutvā maheśānīṃ praṇavaṃ saṃsmarecchive \|\|30\|\|
aṣṭottaraśatairyoniṃ pramantryācumbya yatnataḥ \|
saṃyogībhūya japtavyaṃ sarvavidyādhipo bhavet \|\|31\|\|
śūnyāgāre śivāraṇye śivadevālaye tathā \|
śūnyadeśe taḍāge ca gaṅgāgarbhe catuṣpathe \|\|32\|\|
śmaśāne parvataprānte ekaliṅge śivāmukhe \|
muṇḍayonau ṛtau snātvā gehe veśyāgṛhe tathā \|\|33\|\|
kuṭṭinīgṛhamadhye ca kadalīmaṇḍape tathā \|
paṭhetsahasranāmākhyaṃ stotraṃ sarvārthasiddhaye \|\|34\|\|
araṇye śūnyagarte ca raṇe śatrusamāgame \|
prajapecca tato nāma kālyāścaiva sahasrakam \|\|35\|\|
bālānandaparo bhūtvā paṭhitvā kālikāstavam \|
kālīṃ sañcintya prajapet paṭhennāmasahasrakam \|\|36\|\|
sarvasiddhīśvaro bhūyādvāñchāsiddhīśvaro bhavet \|
muṇḍacūḍakayoryoni tvaci vā komale śive \|\|37\|\|
viṣṭare śavavastre vā puṣpavastrāsane'pi vā \|
muktakeśo diśāvāso maithunī śayane sthitaḥ \|\|38\|\|
japtvākālīṃ paṭhet stotraṃ khecarīsiddhibhāg bhavet \|
cikuraṃ yogamāsādya śukrotsāraṇameva ca \|\|39\|\|
japtvā śrīdakṣiṇāṃ kālīṃ śaktipātaśataṃ bhavet \|
latāṃ spṛśan japitvā ca ramitvā tvarcayannapi \|\|40\|\|
āhlādayandigāvāsaḥ paraśaktiṃ viśeṣataḥ \|
stutvā śrīdakṣiṇāṃ kālīṃ yoniṃ svakaragāñcaret \|\|41\|\|
paṭhennāmasahasraṃ yaḥ sa śivādadhiko bhavet \|
latāntareṣu japtavyaṃ stutvā kālīṃ nirākulaḥ \|\|42\|\|
daśāvadhāno bhavati māsamātreṇa sādhakaḥ \|
kālarātryāṃ mahārātryāṃ vīrarātryāmapi priye \|\|43\|\|
mahārātryāṃ caturdaśyāmaṣṭamyāṃ saṃkrame'pi vā \|
kuhūpūrṇenduśukreṣu bhaumāmāyāṃ niśāmukhe \|\|44\|\|
navamyāṃ maṅgaladine tathā kulatithau śivai \|
kulakṣetre prayatnena paṭhennāmasahasrakam \|\|45\|\|
sudarśano bhavedāśu kinnarīsiddhibhāgbhavet \|
paśmimābhimukhaṃ liṅgaṃ vṛṣaśūnyaṃ purātanam \|\|46\|\|
tatra sthitvā japet stotraṃ sarvakāmāptaye śive \|
bhaumavāre niśīthe vā amāvasyādine śubhe \|\|47\|\|
māṣabhaktabaliṃ chāgaṃ kṛsarānnaṃ ca pāyasam \|
dagdhamīnaṃ śoṇitañca dadhi dugdha guḍārdrakam \|\|48\|\|
baliṃ datvā japet tatra tvaṣṭottarasahasrakam \|
deva-gandharva-siddhaudhaiḥ sevitāṃ surasundarīm \|\|49\|\|
labheddeveśi māsena tasya cāsana saṃhatiḥ \|
hastatrayaṃ bhavedūrdhvaṃ nātra kāryā vicāraṇā \|\|50\|\|
helayā līlayā bhaktyā kālīṃ stauti narastu yaḥ \|
brahmādīṃssatambhayeddevi māheśīṃ mohayetkṣaṇāt \|\|51\|\|
ākarṣayenmahāvidyāṃ daśapūrvān triyāmataḥ \|
kurvīta viṣṇunirmmāṇaṃ yamādīnāṃ tu māraṇam \|\|52\|\|
dhruvamuccāṭayennūnaṃ sṛṣṭinūtanatāṃ naraḥ \|
meṣamāhiṣamārjārakharacchāganarādikaiḥ \|\|53\|\|
khaḍgiśūkarakāpotaiṣṭiṭṭibhaiḥ śaśakaiḥ palaiḥ \|
śoṇitaiḥ sāsthimāṃsaiśca kāraṇḍairdugdhapāyasaiḥ \|\|54\|\|
kādambarīsindhumadyaiḥ surāriṣṭaiśca sāsavaiḥ \|
yonikṣālitatoyaiśca yoniliṅgāmṛtairapi \|\|55\|\|
svajātakusumaiḥ pūjyā japānte tarpayecchivām \|
sarvasāmrājyanāmnā tu stutvā natvā svaśaktitaḥ \|\|56\|\|
śaktyā labhan paṭhet stotraṃ kālīrūpo dinatrayāt \|
dakṣiṇākālikā tasya gehe tiṣṭhati nānyathā \|\|57\|\|
veśyālatāgṛhe gatvā tasyāścumbanatatparaḥ \|
tasyā yonau mukhaṃ datvā tadrasaṃ vilihañjapet \|\|58\|\|
tadante nāma sāhasraṃ paṭhedbhaktiparāyaṇaḥ \|
kālikādarśanaṃ tasya bhaveddevi triyāmataḥ \|\|59\|\|
nṛtyapātragṛhe gatvā makārapañcakānvitaḥ \|
prasūnamañce saṃsthāpya śaktinyāsaparāyaṇaḥ \|\|60\|\|
pātrāṇāṃ sādhanaṃ kṛtvā digvastrāṃ tāṃ samācaret \|
sambhāvya cakraṃ tanmūle tatra sāvaraṇāṃ japet \|\|61\|\|
śataṃ bhāle śataṃ keśe śataṃ sindūramaṇḍale \|
śatatrayaṃ kucadvandve śataṃ nābhau maheśvari \|\|62\|\|
śataṃ yonau maheśāni saṃyoge ca śatatrayam \|
japettatra maheśāni tadante prapaṭhetstavam \|\|63\|\|
śatāvadhāno bhavati māsamātreṇa sādhakaḥ \|
mātaṅginīṃ samānīya kiṃ vā kāpālinīṃ śive \|\|64\|\|
dantamālā jape kāryā gale dhāryā nṛmuṇḍajā \|
netrapadme yonicakraṃ śakticakraṃ svavaktrake \|\|65\|\|
kṛtvā japenmaheśāni muṇḍayantraṃ prapūjayet \|
muṇḍāsanasthito vīro makārapañcakānvitaḥ \|\|66\|\|
anyāmāliṅgaya prajapedanyāṃ sañcumbya vai paṭhet \|
anyāṃ sampūjayettatra tvanyāṃ sammarddayan japet \|\|67\|\|
anyayonau śivaṃ datvā punaḥ pūrvavadācaret \|
avadhānasahasreṣu śaktipātaśateṣu ca \|\|68\|\|
rājā bhavati deveśi māsapañcakayogataḥ \|
yavanīśaktimānīya gānaśaktiparāyaṇam \|\|69\|\|
kulācāramatenaiva tasyā yoniṃ vikāsayet \|
tatra pradāya jihvāṃ tu japennāmasahasrakam \|\|70\|\|
nṛkapāle tatra dīpaṃ japetprajvālya yatnataḥ \|
mahākavivaro bhūyānnātra kāryā vicāraṇā \|\|71\|\|
kāmārtāṃ śaktimānīya yonau tu mūlacakrakam \|
vilikhya parameśāni tatra mantraṃ likhecchive \|\|72\|\|
tallihan prajapeddevi sarvaśāstrārthatatvavit \|
aśrutāni ca śāstrāṇi vedādīn pāṭhayed dhruvam \|\|73\|\|
vinā nyāsairvinā pāṭhairvinādhyānādibhiḥ priye \|
caturvedādhipo bhūtvā trikālajñastrivarṣataḥ \|\|74\|\|
caturvidhaṃ ca pāṇḍityaṃ tasya hastagataṃ kṣaṇāt \|
śivābaliḥ pradātavyaḥ sarvadā śūnyamaṇḍale \|\|75\|\|
kālīdhyānaṃ mantrarcitā nīlasādhanameva ca \|
sahasranāmapāṭhaśca kālīnāmaprakīrtanam \|\|76\|\|
bhaktasya kāryametāvadanyadabhyudayaṃ viduḥ \|
vīrasādhanakaṃ karma śivāpūjā balistathā \|\|77\|\|
sindūratilako devi veśyālāpo nirantaram \|
veśyāgṛhe niśācāro rātrau paryaṭanaṃ tathā \|\|78\|\|
śaktipūjā yonidṛṣṭiḥ khaḍgahasto digambaraḥ \|
muktakeśo vīraveṣaḥ kulamūrtidharo naraḥ \|\|79\|\|
kālībhakto bhaveddevi nānyathā kṣemamāpnuyāt \|
dugdhāsvādī yonilehī saṃvidāsavaghūrṇitaḥ \|\|80\|\|
veśyālatāsamāyogānmāsātkalpalatā svayam \|
veśyācakrasamāyogātkālīcakrasamaḥ svayam \|\|81\|\|
veśyādehasamāyogāt kālīdehasamaḥ svayam \|
veśyāmadhyagataṃ vīraṃ kadā paśyāmi sādhakam \|\|82\|\|
evaṃ vadati sā kālī tasmādveśyā varā matā \|
veśyā kanyā tathā pīṭhajātibhedakulakramāt \|\|83\|\|
akulakramabhedena jñātvā cāpi kumārikām \|
kumārīṃ pūjayedbhaktyā japānte bhavane priye \|\|84\|\|
paṭhennāmasahasraṃ yaḥ kālīdarśanabhāg bhavet \|
bhaktyā kumārīṃ sampūjya vaiśyākula samudbhavām \|\|85\|\|
vastra hemādibhistoṣyā yatnātstotraṃ paṭhecchive \|
trailokya vijayī bhūyāddivā candraprakāśakaḥ \|\|86\|\|
yadyaddattaṃ kumāryai tu tadanantaphalaṃ bhavet \|
kumārīpūjanaphalaṃ mayā vaktuṃ na śakyate \|\|87\|\|
cāñcalyādduritaṃ kiñcitkṣamyatāmayamañjaliḥ \|
ekā cetpūjitā bālā dvitīyā pūjitā bhavet \|\|88\|\|
kumāryaḥ śaktayaścaiva sarvametacarācaram \|
śaktimānīya tadgātre nyāsajālaṃ pravinyaset \|\|89\|\|
vāmabhāge ca saṃsthāpya japennāmasahasrakam \|
sarvasiddhīśvaro bhūyānnātra kāryyā vicāraṇā \|\|90\|\|
śmaśānastho bhavetsvastho galitaṃ cikuraṃ caret \|
digambaraḥ sahasraṃ ca sūryapuṣpaṃ samānayet \|\|91\|\|
svavīryeṇa plutaṃ kṛtvā pratyekaṃ prajapan hunet \|
pūjya dhyātvā mahābhaktyā kṣamāpālo naraḥ paṭhet \|\|92\|\|
nakhaṃ keśaṃ svavīryaṃ ca yadyatsammārjanīgatam \|
muktakeśo diśāvāso mūlamantrapuraḥsaraḥ \|\|93\|\|
kujavāre madhyarātre homaṃ kṛtvā śmaśānake \|
paṭhennāmasahasraṃ yaḥ pṛthvīśākarṣako bhavet \|\|94\|\|
puṣpayukte bhage devi saṃyogānandatatparaḥ \|
punaścikuramāsādya mūlamantraṃ japan śive \|\|95\|\|
citāvahnau madhyarātre vīryamutsārya yatnataḥ \|
kālikāṃ pūjayettatra paṭhennāma sahasrakam \|\|96\|\|
pṛthvīśākarṣaṇaṃ kuryānnātra kāryā vicāraṇā \|
kadalī vanamāsādya lakṣamantraṃ japennaraḥ \|\|97\|\|
madhumatyā svayaṃ devyā sevyamānaḥ smaropamaḥ \|
śrīmadhumatītyuktvā tathā sthāvarajaṅgamān \|\|98\|\|
ākarṣiṇīṃ samuccārya ṭhaṃṭhaṃ svāhā samuccaret \|
trailokyākarṣiṇī vidyā tasya haste sadā bhavet \|\|99\|\|
nadīṃ purīṃ ca ratnāni hemastrīśailabhūruhān \|
ākarṣayatyambunidhiṃ sumeruṃ ca digantataḥ \|\|100\|\|
alabhyāni ca vastūni dūrādbhūmitalādapi \|
vṛttāntaṃ ca surasthānādrahasye viduṣāmapi \|\|101\|\|
rājñāṃ ca kathayatyeṣā satyaṃ satvaramādiśet \|
dvitīyavarṣapāṭhena bhavetpadmāvatī śubhā \|\|102\|\|
oṃ hrīṃpadmāvati padaṃ tatastrailokyanāma ca \|
vārtāṃ ca kathaya dvandvaṃ svāhānto mantra īritaḥ \|\|103\|\|
brahmaviṣṇvādikānāṃ ca trailokye yādṛśī bhavet \|
sarva vadati deveśī trikālajñaḥ kaviśśubhaḥ \|\|104\|\|
trivarṣaṃ sampaṭhandevi labhedbhogavatīṃ kalām \|
mahākālena dṛṣṭo'pi citāmadhyagato'pi vā \|\|105\|\|
tasyā darśanamātreṇa cirañjīvī naro bhavet \|
mṛtasañjīvinītyuktvā mṛtamutthāpaya dvayam \|\|106\|\|
svāhānto manurākhyāto mṛtasañjīvanātmakaḥ \|
caturvarṣaṃ paṭhedyastu svapnasiddhistato bhavet \|\|107\|\|
oṃ hrīṃ svapnavārāhi kālisvapne kathayoccaret \|
amukasyā'mukaṃ dehi klīṃ svāhānto manurmataḥ \|\|108\|\|
svapnasiddhā caturvarṣāttasya svapne sadā sthitā \|
caturvarṣasya pāṭhena caturvedādhipo bhavet \|\|109\|\|
taddhastajalasaṃyogānmūrkhaḥ kāvyaṃ karoti ca \|
tasya vākyaparicayānmūrtirvindati kāvyatām \|\|110\|\|
mastake tu karaṃ kṛtvā vada vāṇīmiti bruvan \|
sādhako vāñchayā kuryāttattathaiva bhaviṣyati \|\|111\|\|
brahmāṇḍagolake yāśca yāḥ kāścijjagatītale \|
samastāḥ siddhayo devi karāmalakavatsadā \|\|112\|\|
sādhakasmṛtimātreṇa yāvantyaḥ santi siddhayaḥ \|
svayamāyānti purato japādīnāṃ tu kā kathā \|\|113\|\|
videśavartino bhūtvā vartante ceṭakā iva \|
amāyāṃ candrasandarśaścandragrahaṇameva ca \|\|114\|\|
aṣṭamyāṃ pūrṇacandratvaṃ candrasūryāṣṭakaṃ tathā \|
aṣṭadikṣu tathāṣṭau ca karotyeva maheśvari \|\|115\|\|
aṇimā khecaratvaṃ ca carācarapurīgatam \|
pādukākhaḍgavetālayakṣiṇīguhyakādayaḥ \|\|116\|\|
tilakoguptatādṛśyaṃ carācarakathānakam \|
mṛtasañjīvinīsiddhirguṭikā ca rasāyanam \|\|117\|\|
uḍḍīnasiddhirdeveśi ṣaṣṭisiddhīśvaratvakam \|
tasya haste vaseddevi nātra kāryā vicāraṇā \|\|118\|\|
ketau vā dundubhau vastre vitāne veṣṭanegṛhe \|
bhittau ca phalake devi lekhyaṃ pūjyaṃ ca yatnataḥ \|\|119\|\|
madhye cakraṃ daśāṅgoktaṃ parito nāmalekhanam \|
taddhāraṇānmaheśāni trailokyavijayī bhavet \|\|120\|\|
eko hi śatasāhasraṃ nirjitya ca raṇāṅgaṇe \|
punarāyāti ca sukhaṃ svagṛhaṃ prati pārvatī \|\|121\|\|
eko hi śatasandarśī lokānāṃ bhavati dhruvam \|
kalaśaṃ sthāpya yatnena nāmasāhasrakaṃ paṭhet \|\|122\|\|
sekaḥ kāryo maheśāni sarvāpattinivāraṇe \|
bhūtapretagrahādīnāṃ rākṣasāṃ brahmarākṣasām \|\|123\|\|
vetālānāṃ bhairavāṇāṃ skandavaināyakādikān \|
nāśayet kṣaṇamātreṇa nātra kāryā vicāraṇā \|\|124\|\|
bhasmabhirmantritaṃ kṛtvā grahagrastaṃ vilepayet \|
bhasmasaṃkṣepaṇādeva sarvagrahavināśanam \|\|125\|\|
navanītaṃ cābhimantrya strībhyo dadyānmaheśvari \|
vandhyā putrapradāṃ devi nātra kāryā vicāraṇā \|\|126\|\|
kaṇṭhe vā vāmabāhau vā yonau vā dhāraṇācchive \|
bahuputravatī nārī subhagā jāyate dhruvam \|\|127\|\|
puruṣo dakṣiṇāṅge tu dhārayetsarvasiddhaye \|
balavānkīrtimāna dhanyodhārmikaḥ sādhakaḥ kṛtī \|\|128\|\|
bahuputrī rathānāṃ ca gajānāmadhipaḥ sudhīḥ \|
kāminīkarṣaṇodyuktaḥ krīṃ ca dakṣiṇakālike \|\|129\|\|
krīṃ svāhā prajapenmantramayutaṃ nāmapāṭhakaḥ \|
ākarṣaṇaṃ careddevi jalakhecarabhūgatān \|\|130\|\|
vaśīkaraṇakāmo hi hūm̐ hūm̐ hrīṃ hrīṃ ca dakṣiṇe \|
kālike pūrvabījāni pūrvavatprajapan paṭhet \|\|131\|\|
urvaśīmapi vasayennātra kāryā vicāraṇā \|
krīṃ ca dakṣiṇakālike svāhā yuktaṃ japennaraḥ \|\|132\|\|
paṭhennāmasahasraṃ tu trailokyaṃ mārayeddhruvam \|
sadbhaktāya pradātavyā vidyā rājñi śubhe dine \|\|133\|\|
sadvinītāya śāntāya dāntāyātiguṇāya ca \|
bhaktāya jyeṣṭhaputrāya gurubhaktiparāya ca \|\|134\|\|
vaiṣṇavāya praśuddhāya śivābaliratāya ca \|
veśyāpūjanayuktāya kumārīpūjakāya ca \|\|135\|\|
durgābhaktāya raudrāya mahākālaprajāpine \|
advaitabhāvayuktāya kālībhaktiparāya ca \|\|136\|\|
deyaṃ sahasranāmākhyaṃ svayaṃ kālyā prakāśitam \|
gurudaivatamantrāṇāṃ maheśasyāpi pārvati \|\|137\|\|
abhedena smarenmantraṃ sa śivaḥ sa gaṇādhipaḥ \|
yo mantraṃ bhāvayenmantrī sa śivo nātra saṃśayaḥ \|\|138\|\|
sa śākto vaiṣṇavassauraḥ sa evaṃ pūrṇadīkṣitaḥ \|
ayogyāya na dātavyaṃ siddhirodhaḥ prajāyate \|\|139\|\|
veśyāstrīnindakāyātha surāsaṃvitpranindake \|
surāmukho manuṃ smṛtvā surācāryo bhaviṣyati \|\|140\|\|
vāgdevatā ghore āsāparaghāre ca hūm̐ vadet \|
ghorarūpe mahāghore mukhībhīmapadaṃ vadet \|\|141\|\|
bhīṣaṇyamuṣyaṣaṣṭhyantaṃ heturvāmayuge śive \|
śivavahniyugāstraṃ hūm̐ hūm̐ kavacamanurbhavet \|\|142\|\|
etasya smaraṇādeva duṣṭānāṃ ca mukhe surā \|
avatīrṇā bhavaddevi duṣṭānāṃ bhadranāśinī \|\|143\|\|
khalāya paratantrāya paranindāparāya ca \|
bhraṣṭāya duṣṭasatvāya paravādaratāya ca \|\|144\|\|
śivābhaktāya duṣṭāya paradāraratāya ca \|
na stotraṃ darśayeddevi śivahatyākaro bhavet \|\|145\|\|
kālikānandahṛdayaḥ kālikābhaktimānasaḥ \|
kālībhakto bhavetso'yaṃ dhanyarūpaḥ sa eva tu \|\|146\|\|
kalau kālī kalau kālī kalau kālī varapradā \|
kalau kālī kalau kālī kalau kālī tu kevalā \|\|147\|\|
bilvapatrasahasrāṇi karavīrāṇi vai tathā \|
pratināmnā pūjayeddhi tena kālī varapradā \|\|148\|\|
kamalānāṃ sahasraṃ tu pratināmnā samarpayet \|
cakraṃ sampūjya deveśi kālikāvaramāpnuyāt \|\|149\|\|
mantrakṣobhayuto naiva kalaśasthajalena ca \|
nāmnā prasecayeddevi sarvakṣobhavināśakṛt \|\|150\|\|
tathā damanakaṃ devi sahasramāharedvratī \|
sahasranāmnā sampūjya kālīvaramavāpnuyāt \|\|151\|\|
cakraṃ vilikhya dehasthaṃ dhārayetkālikātanuḥ \|
kālyai niveditaṃ yadyattadaṃśaṃ bhakṣayecchive \|\|152\|\|
divyadehadharo bhūtvā kālīdehe sthito bhavet \|
naivedyanindakān duṣṭān dṛṣṭvā nṛtyanti bhairavā \|\|153\|\|
yoginyaśca mahāvīrā raktapānodyatāḥ priye \|
māṃsāsthicarmaṇodyuktā bhakṣayanti na saṃśayaḥ \|\|154\|\|
tasmānna nindayeddevi manasā karmaṇā girā \|
anyathā kurute yastu tasya nāśo bhaviṣyati \|\|155\|\|
kramadīkṣāyutānāṃ ca siddhirbhavati nānyathā \|
mantrakṣobhaśca vā bhūyāt kṣīṇāyurvā bhaveddhruvam \|\|156\|\|
putrahārī striyohārī rājyahārī bhaveddhruvam \|
kramadīkṣāyuto devi kramādrājyamavāpnuyāt \|\|157\|\|
ekavāraṃ paṭheddevi sarvapāpavināśanam \|
dvivāraṃ ca paṭhedyo hi vāñchāṃ vindati nityaśaḥ \|\|158\|\|
trivāraṃ ca paṭhedyastu vāgīśasamatāṃ vrajet \|
caturvāraṃ paṭheddevi caturvarṇādhipo bhavet \|\|159\|\|
pañcavāraṃ paṭheddevi pañcakāmādhipo bhavet \|
ṣaḍvāraṃ ca paṭheddevi ṣaḍaiśvaryādhipo bhavet \|\|160\|\|
saptavāraṃ paṭhetsaptakāmanāṃ cintitaṃ labhet \|
vasuvāraṃ paṭheddevi digīśo bhavati dhruvam \|\|161\|\|
navavāraṃ paṭheddevi navanāthasamo bhavet \|
daśavāraṃ kīrttayedyo daśārhaḥ khecareśvaraḥ \|\|162\|\|
viṃśativāraṃ kīrtayedyaḥ sarvaiśvaryamayo bhavet \|
pañcaviṃśativāraistu sarvacintāvināśakaḥ \|\|163\|\|
pañcāśadvāramāvartya pañcabhūteśvaro bhavet \|
śatavāraṃ kīrttayedyaḥ śatānanasamānadhīḥ \|\|164\|\|
śatapañcakamāvartya rājarājeśvaro bhavet \|
sahasrāvartanāddevi lakṣmīrāvṛṇute svayam \|\|165\|\|
trisahasraṃ samāvartya trinetrasadṛśo bhavet \|
pañca sāhasramāvartya kāmakoṭi vimohanaḥ \|\|166\|\|
daśasāhasramāvartya bhaveddaśamukheśvaraḥ \|
pañcaviṃśatisāhasrai ca caturviṃśatisiddhidhṛk \|\|167\|\|
lakṣāvartanamātreṇa lakṣmīpatisamo bhavet \|
lakṣatrayāvarttanāttu mahādevaṃ vijeṣyati \|\|168\|\|
lakṣapañcakamāvartya kalāpañcakasaṃyutaḥ \|
daśalakṣāvarttanāttu daśavidyāptiruttamā \|\|169\|\|
pañcaviṃśatilakṣaistu daśavidyeśvaro bhavet \|
pañcāśallakṣamāvṛtya mahākālasamo bhavet \|\|170\|\|
koṭimāvarttayedyastu kālīṃ paśyati cakṣuṣā \|
varadānodyuktakarāṃ mahākālasamanvitām \|\|171\|\|
pratyakṣaṃ paśyati śive tasyā deho bhaveddhruvam \|
śrīvidyākālikātārātriśaktivijayī bhavet \|\|172\|\|
vidherlipiṃ ca sammārjya kiṅkaratvaṃ visṛjya ca \|
mahārājyamavāpnoti nātra kāryā vicāraṇā \|\|173\|\|
triśaktiviṣaye devikramadīkṣā prakīrtitā \|
kramadīkṣāyuto devi rājā bhavati niścitam \|\|174\|\|
kramadīkṣāvihīnasya phalaṃ pūrvamiheritam \|
kramadīkṣāyuto devi śiva eva na cāparaḥ \|\|175\|\|
kramadīkṣāsamāyuktaḥ kālyuktasiddhibhāgbhavet \|
kramadīkṣāvihīnasya siddhihāniḥ pade pade \|\|176\|\|
aho janmavatāṃ madhye dhanyaḥ kramayutaḥ kalau \|
tatrāpi dhanyo deveśi nāmasāhasrapāṭhakaḥ \|\|177\|\|
daśakālīvidyau devi stotrametatsadā paṭhet \|
siddhiṃ vindati deveśi nātra kāryā vicāraṇā \|\|178\|\|
kākī kālī mahāvidyā kalau kālī ca siddhidā \|
kalau kālī ca siddhā ca kalau kālī varapradā \|\|179\|\|
kalau kālī sādhakasya darśanārthaṃ samudyatā \|
kalau kālī kevalā syānnātra kāryā vicāraṇā \|\|180\|\|
nānyavidyā nānyavidyā nānyavidyā kalau bhavet \|
kalau kālīṃ vihāyātha yaḥ kaścitsiddhikāmukaḥ \|\|181\|\|
sa tu śaktiṃ vinā devi ratisambhogamicchati \|
kalau kālīṃ vinā devi yaḥ kaścitsiddhimicchati \|\|182\|\|
sa nīlasādhanaṃ tyaktvā paribhramati sarvataḥ \|
kalau kālī vihāyātha yaḥ kaścinmokṣamicchati \|\|183\|\|
gurudhyānaṃ parityajya siddhimicchati sādhakaḥ \|
kalau kālī vihāyātha yaḥ kaścidrājyamicchati \|\|184\|\|
sa bhojana parityajya bhikṣuvṛttimabhīpsati \|
sa dhanyaḥ sa ca vijñānī sa eva surapūjitaḥ \|\|185\|\|
sa dīkṣitaḥ sukhī sādhuḥ satyavādī jitendriyaḥ \|
sa vedavaktā svādhyāyī nātra kāryā vicāraṇā \|\|186\|\|
śivarūpaṃ guruṃ dhyātvā śivarūpaṃ guruṃ smaret \|
sadāśivaḥ sa eva syānātra kāryā vicāraṇā \|\|187\|\|
svasmin kālīṃ tu sambhāvya pūjayejjagadambikām \|
trailokyavijayī bhūyānnātra kāryyā vicāraṇā \|\|188\|\|
gopanīyaṃ gopanīyaṃ gopanīyaṃ prayatnataḥ \|
rahasyātirahasyaṃ ca rahasyātirahasyakam \|\|189\|\|
ślokārddhaṃ pādamātraṃ vā pādādardhaṃ ca tadardhakam \|
nāmārdhaṃ yaḥ paṭheddevi na vandhyadivasaṃ nyaset \|\|190\|\|
pustakaṃ pūjayedbhaktyā tvaritaṃ phalasiddhaye \|
na ca mārībhayaṃ tatra na cāgnirvāyusambhavam \|\|191\|\|
na bhūtādibhayaṃ tatra sarvatra sukhamedhate \|
kuṅkumā'laktakenaiva rocanā'garuyogataḥ \|\|192\|\|
bhūrjapatre likhet pustaṃ sarvakāmārthasiddhaye \|
iti saṃkṣepataḥ proktaṃ kimanyacchrotumicchasi \|\|193\|\|
iti gaditamaśeṣaṃ kālikāvarṇarūpam \|
prapaṭhati yadi bhaktyā sarvasiddhīśvaraḥ syāt \|\|194\|\|
abhinavasukhakāmaḥ sarvavidyābhirāmo \|
bhavati sakalasiddhidhaḥ sarvavīrāsamṛddhiḥ \|\|195\|\|
**\|\| iti śrīmadādināthamahākālaviracitāyāṃ mahākālasaṃhitāyāṃ**
**kālakālīsaṃvāde sundarīśaktidānākhyaṃ kālīsvarūpa**
**medhāsāmrājyapradaṃ sahasranāmastotraṃ sampūrṇam \|\|**
## And finally, how can one start Ma Kali worship?
Now you feel ready to invite the Mother into your life, but you don’t have a secluded Himalayan cave, a forest, a cremation ground or Kapal. Now what?
As stated by the Lord Himself in the very beginning, you don’t need anything…such is the power of this Stotram. Why not try the Tantra Sadhana App? It is like having a Guru in your pocket, literally and metaphorically!
For a beginner Sadhak, starting Ma Kali worship may feel intimidating. The app simplifies this through step-by-step rituals. For example: every little thing, like initiation, Mantra chanting, fire offerings, is guided through in-app prompts, so nothing feels overwhelming.
If you are worried about the Sanskrit verses or pronunciations, don’t! Because you don’t have to memorise a thing. Om Swami’s (Founder of the app and a Himalayan Siddha) voice pretty much guides you through the entire worship.
Gradually, with regular practice, the entire ritual becomes a joyful experience. You will start looking forward to spending time in Ma’s world!
If you have reached the end of the blog, you already are a winner! It’s a reflection of your sincerity. Ma doesn’t care if you're perfect; She just cares that you are trying!
Light a virtual lamp.
**Download the Tantra Sadhana App.**
**Start your journey towards Ma. It's about time.**
Awaken Her Grace. Fall in love with the Divine.
Ma only calls those who are ready for Her worship. If you are here, you are ready. Awaken the Das Mahavidyas. And rise in devotion.
[Awaken Ma's Grace](https://tantra-sadhana-app.onelink.me/jgcg/24u3wjsu)
## FAQs
Q: What are the benefits of Kakaradi Kali Sahasranama?
A: In the Tantric tradition, chanting the 1000 names of Ma Kali is like standing under a waterfall of grace. Authentically, its benefits are both Earthly and Eternal:
Fearlessness - dissolves the seeker's deepest anxieties and fear of death
Protection - acts as a spiritual shield against negative energies/event
Mental Clarity - burns away the mind’s impurities, granting intuition and wisdom
Material & Spiritual Success - grants Dharm (purpose), Arth (prosperity), Kam (fulfilment), and Moksh (liberation)
Q: Can I chant Kali Sahasranama?
A: Yes, but with the right approach. While high-level Tantric rituals (like those mentioned in the verses) require a Guru's initiation (Diksha), the chanting of the Mother’s names is generally open to sincere seekers. If you chant with Bhav (emotion), with a heart full of innocence, like a child calling out to their Mother, that’s what Ma Kali loves! However, if your goal is to seek siddhis/spiritual mastery and so on, tradition recommends finding a Guru to guide your energy. A simple rule to follow here: keep your body and space clean, light a lamp, and chant with humility.
---
This blog is powered by Superblog. Visit https://superblog.ai to know more.
---